Aklie randiņi jeb iepazīšanas internetā. Ar ko viss sākas, bet galvenais — beidzas?

Šo variantu, kas man bija, nevarētu nosaukt par aklu gan. Tad nu gan, aklais randiņš: pirms satikšanās "izpētījusi visas viņā bildes" un viņš manējās tā pat. Aklais randiņš ir tad, kad tu sarunā "tiekamies tur un tur, pulksten tikos un tikos. Man mugrā būs tas un tas, bet es būšu ar tādu un tādu auto". Manā gadījumā bija pavisam ne tā, jau kādu laiciņu iepriekš internetā sarakstījāmies, as if from me just for fun. Man patīk izmēģināt lietas, kuras neesmu mēģinājusi līdz šim, jo tāda ir mana 2010. gada apņemšanās, tad nu lūk, šis bija viens no listes punktiem. 


Klasisk aklais jau laikam skaitās, kad spazīstās no avīžu sludinājumiem, bet mūsdienās draugiem.lv jau ir iespējams apskatīt jebkuru tā teikt "objektu". Kaut gan no otras puses, kārtējo reizi pārliecinos, ka ne tikai deitos bet vispār par cilvēkiem pēc bildēm nevar spriest, jo dzīvē viss var būt savādāk. Un tad ir vai nu vilšanās vai pārsteigums.

Puisis kā jau pusis, likās ok, bet pēc vakar esmu sapratusi, ka klusi un kautrīgi cilvēki mani neinteresē. Nu un kas, ka es spēju vārīties klusuma brīžos. Tas ir tāpēc, ka man riebjas mulsuma brīži. Nevar jau spriest par cilvēku pēc pirmās tikšanās reizes un es arī tā nedaru. Bet tomēr ne vienmēr ir labas situācijas, kad runā tikai viens. Spēju komunicet - to es novērtēju visvairāk. Man reiz viens pusis teica, ka es aiz savas atklātības slēpju savu kautrīgumu. Un iespējams tā arī ir, jo arī es, lai cik tas dīvaini neizklausītos cilvēkiem kas mani nepazīst, mēdzu kautrēties un sarkt. Neesmu vienmēr tā kas uzņemas iniciatīvu, un parasti nekad nevienu neaicinu un randiņu, jo esmu takš meitene. Man patīk ja vīrietis ir spējīgs spert pirmo soli pats. Man tas or vienkārši nepieciešams. Lai vai kā, redzēju smieklīgu filmu, tad nu uzkatīsim, ka tas bija tas lielais pluss šim vakaram.

Tagad gan, saku arlabunakti, un

bučas, mučas!

e.